agneseramata

Sistēmisks skats caur skolotājas skatpunktu

agnese.ramata@gmail.com (Agnese Ramata) — Sun, 02 Jan 2022 08:25:04 GMT

Skola kā sistēmu sistēma

2021.gadā metu jaunus izaicinājumus sev, uzsākot darbu kā vienai no Mācītspēks skolotājām. Pavadot pirmo pusgadu skolā jeb sistēmu sistēmā, esmu saskatījusi virkni ar dažādām sistēmām saistītus notikumus, kuri viens pēc otra ietekmē gan skolotājus, gan skolēnus. Šis būs mans subjektīvais redzējums, zinot dažādas ietekmes un sakarības dažādās sistēmās. Ikvienā sistēmā mēs nokļūstam kāda iemesla dēļ, izņemot savu izcelsmes ģimeni - tajā mēs piedzimstam un būsim visu savu dzīvi. Par savu nonākšanu šajā sistēmā ir dažas versijas, bet par tām varbūt kādā citā reizē. Bet vienu zinu noteikti - šī sistēma prasa no man ļoti lielu spēku.

Ikvienā sistēmā ir būtiska kārtība un katram būtu jābūt savā vietā, bet diemžēl realitātē ir pavisam cita aina. Ja paskatāmies uz izglītības sistēmu, tad augstākā sistēma ir valsts izglītības sistēma - likumdošana, noteikumi, normas, ministrs un ministrija utt. Šķiet, ka šajā sistēmā daudz kas klibo jau ilgāku laiku un šobrīd ir milzīgs haoss. Ja augstākajā sistēmas posmā kaut kas neiet, tad viss atspoguļosies arī pārējos sistēmas posmos - un to labi var redzēt skolotāju trūkumā, skolotāju noskaņojumā, skolotāju izdegšanā.

Nākamais izglītības sistēmas posms ir pašvaldība ar tās izglītības pārvaldēm. Atklāts jautājums, kas nosaka lietu kārtību šajā atbildības līmenī un cik svarīgs un nozīmīgs ir izglītības jautājums pēc būtības? Arī tajās pēc novadu reformas notiek pārmaiņas, apvienošanās, likvidēšana, jauni noteikumi, kārtība utt., tas viss ietekmē nākamos sistēmas posmus. Arī šajā posmā reizēm ir neziņa, neskaidrība, bailes un pārpratumi.

Pēc tam seko pati skola, kurā pašā kā dzīvā organismā ir vairāki sistēmiski līmeņi - vadība, esošie un bijušie skolotāji, esošie un bijušie skolēni, vecāki, varbūt kādām skolām ir atbalsta organizācijas, piemēram, biedrības. Noteikti būtiska ir skolas izcelsmes vēsture no pašiem tās pirmsākumiem, dibinātājiem, direktoriem un citām ietekmēm un pārmaiņām laiku lokos - tas viss ietekmē skolas dažādos notikumus arī no šodienas skatpunkta. Retorisks jautājums - cik no skolā strādājošiem un tiem, kas mācās zina skolas izcelsmes vēsturi? Nereti ienākot jaunam skolotājam skolā, par to piemirst izstāstīt un iepazīstināt.

Būtiska ietekme uz visas skolas sistēmu ir vadībai. Vadības nostāja, attieksmes un darbības būs kā spogulis citām darbībām un notikumiem skolas dzīvē.

Nākamais līmenis skolas sistēmā ir skolotāji. Ieteikums skolas vadībām, uzņemot jaunos skolotājus, sagatavot tādu kā iepazīšanās paketi - vispirms iepazīstināt ar vadību, skolas telpām/teritoriju un visiem kolēģiem. Svarīgi, lai tas nav formāli, bet no sirds - ar sarunām un stāstiem. Vienā no savām darbavietām esmu piedzīvojusi šādu praksi, tas atstāj pozitīvus nospiedumus visu to laiku, kamēr Tu strādā šajā organizācijā, un ir sajūta, ka esi gaidīts organizācijā. Ideāli, ja uzsākot skolas gaitas, jaunajam skolotājam ir formālie un neformālie mentori. Svarīgi iepazīstināt ar mazām un lielām tradīcijām.

Skolas sistēmā vienmēr paliek arī skolotāji, kas ir aizgājuši, nozīmīgi ir viņus atcerēties, pateikt paldies un pieminēt.

Bieži skolām ir izstrādātas vīzijas, vērtības, vai tās ir patiesais jeb tikai uz papīra uzrakstītas var redzēt realitātē. Ar vērtībām jārunā ar jauno skolotāju, norādot, kā tieši tās tiek ieviestas dzīvē - prakse un piemēri. Savukārt, ja kaut viena no vērtībām būs arī Jaunā skolotāja personīgā vērtība, tad tas varbūt kopīgs un ilglaicīgs ceļš kopīgā sadarbībā.

Visvairāk skolu sistēmas ietekmi jūt skolotāji, it īpaši klases audzinātāji, kas ir kā saskares punkts daudzām citām sistēmām. Nozīmīgs ir dažāda atbalsts viņiem - formālas un neformālas sarunas, draudzīgs plecs vai padomdevējs, tas ļoti nepieciešams Jaunajam skolotājam.

Visbeidzot klase un skolēni kā sistēma. Skolēniem izglītības posmā nākas saskarties ar daudz un dažādām pārmaiņām, bet viens no būtiskiem novērojumiem ir, kādi tiks ielikti pamati skolēna un klases sistēmā pašā sākumā, tas atspoguļosies turpmākajos skolas gados. Līdz ar ko pirmās skolotājas ieliek pamatus klases sadarbībā, uzvedībā, norādot robežas, saliedējot vai tieši pretēji radot kādu spriedzi. Vadībai un atbalsta personālam būtu jābūt cieši klāt un zinošiem, kas notiek sākumposmā, domājot par nākotni un konkrētās klases izaugsmi. Ja būs pieļautas kādas sistēmiskas kļūdas pirmajā klasē, tas atspoguļojas visu turpmāko izglītības posmu. Ikviens skolēns ir klases sistēmas daļa, līdz ar to no skolotāju puses pret ikkatru jāattiecas un jāsarunājas kā līdzvērtīgu personību, Klase ir kā vienots organisms, un ikvienam skolotājam ir būtiska loma, ienākot kādam jaunam skolēnam - kā tas tiek iekļauts klases sistēmā, kā iepazīstināts ar klases tradīcijām, kā tiek atvēlēta viņam sava vieta. Ja tas nenotiks, tad klasē var būt gan konflikti, gan izstumšanas draudu iespējamība. Būtiski ir pateikt paldies arī tiem bērniem, kas dažādu iemeslu dēļ atstāj klasi.

Mainoties klases audzinātājiem būtiski pateikt paldies iepriekšējiem audzinātājiem, lai var doties tālāk un veidot jaunu sadarbību kopā.

Pēdējā sistēmām, kas ietekmē skolu, skolēnus ir vecāki. Par gatavību iesaistītie, atbalstīt bērnus vai tieši pretēji. Nereti ir vecāki, kas vēlas visu kontrolēt, visu zina, kā jābūt labāk vai arī par visu ir negatīvi noskaņoti. Ir vecāki kā atbalsts skolai un konkrētai klasei. Vecāku un ģimenes noskaņu pret skolu, klašu sistēmā atspoguļo bērni, ko var novērot uzvedībā, vārdiskā komunikācijā un citās attieksmēs.

Mēs katrs esam daļa no daudz un dažādām sistēmām, bet kā katrā no tām jūtamies, ir atkarīgs no daudz un dažādām likumsakarībām, ietekmēm, notikumiem, pieredzēm un arī no savas ģimenes izcelsmes sistēmām. Arī turpmāk veikšu novērojums gan izglītības, gan arī citās sistēmās.

Pārgājiens kā paškoučings

Tue, 18 May 2021 15:20:19 GMT

Paškoučings ir sevis izaugsmes veicināšana caur iekšējo gudrību. Tas ietver gan mērķu izvirzīšanu, gan personīgo mērījumu ieviešanu, gan laika plānošanu un vēl daudz citas lietas. Mums katrā ir gana daudz resursu, lai rastu atbildes uz daudziem jautājumiem un risinājumiem. Rast iekšējas atbildes un atziņas iespējams, dodoties pārgājienos vienatnē. Daba ir lielisks resurss, lai sakārtotu savu iekšējo pasauli, vērtības, rastu atbildes uz kādu neatbildētu jautājumu un atgūtu spēkus. Dodoties garākos pārgājienos, katram ir iespēja atrast citus skatpunktus, ieraudzīt sev svarīgas metaforas vai atgādinājumus. Piemēram, tu vari sastapties ar dažnedažādiem šķēršļiem - baļķi pāri takai, purva slīkšņu, biezokni vai grāvi. Un šādi var vilkt paralēles ar saviem iekšējiem vai ārējiem šķēršļiem un paskatīties, kā mēdz parasti tos pārvarēt. Vai tu pa tiešo dodies šķērslī, neskatoties uz neko citu un neizvērtējot to? Vai tu, ieraugot šķērsli, pagriezies un dodies atpakaļ? Vai tu meklē dažnedažādus apkārtceļus, tā pagarinot ceļu līdz mērķim, ko vēlējies sasniegt? Iespējams, ka var atrast kādus citus vainīgos, kāpēc ir šķērslis? Pārgājiena laikā var atrast situācijas, kuras atkārtojas, līdzīgi arī dzīvē ar mūsu lēmumiem, cik mēs tās analizējam un mainām kaut ko savā rīcībā un uzvedībā?
Kāds izvēlēsies iet tikai pa skaistu un gludu taciņu? Vai tas sasaucas ar dzīvi, kad izvēlamies īstermiņā iet vieglāko ceļu, bet ilgtermiņā tas nedos cerēto?

Cik ziņkārīgs un zinātkārs esi dzīvē un ejot pārgājienā? Vai vienmēr tava došanās pārgājienā ir pieturēšanās pie plāna jeb tu novirzies no ieplānotā maršruta, lai redzētu kaut ko jaunu?
Ejot pārgājienā, tu vari paskatīties uz savu dzīvi, vai pievērs uzmanību lielajai bilde vai pievērs uzmanību detaļām un pamani uzziedējušu ziediņu, vai sadzirdi putnu balsi vai kukaiņu sanoņu, un arī šīs ir tavas paralēles vai dzīves spogulis.
Kādus gadus arī man garāki pārgājieni vienatnē ir izaicinājumi sev, bet tas ir tik dodoši sev - tas atgriež mani labākā resursu stāvoklī, dod enerģiju, prieku un vietu pārdomām. Nereti garākos pārgājienos ir vaiŗāki lūzumpunkti, kad nav vairs spēka, ķermenis protestē vai gribas stāties un nedoties tālāk uz priekšu. Tā atkal ir paralēle ar dzīvi. Tik atklāts jautājums, ko šajā brīdī dari, lai sevi motivētu. Kāds atlikušo posmu var sadalīt sīkākos uzdevumos, kāds var paņemt kādus papildus enerģijas devu ēdiena vai dzēriena veidā, kādam būs kāda cita motivācijas metode - dziesma, vīzija. Kādam var nebūt nekas un ar katru soli sevi var dzīt pesimistiskās noskaņās.
Lai nu kā arī nebūtu, es tevi aicinu doties dabā un pamanīt sev aktuālās metaforas un asociācijas.
Ja arī tev ir vēlme dodies pārgājienā un pie reizes izrunāt kādu sev svarīgu tēmu koučinga sarunā - dod ziņu!

Jauns gads – jaunas izvēles un iespējas

Fri, 01 Jan 2021 13:57:40 GMT

Kādam ikviens gads sākas ar dziesmas vārdiem “Katru gad’ no jauna”, bet realitātē nekas nemainās – viss norit pa ierastiem pieraduma ceļiem, būšanu savā komforta zonā. Kāds izvirza jaunus mērķus un apņemšanās, bet tie pēc salīdzinoši īsa laika kaut kā nemanot izirst viens pēc otra. Reizēm ar mani ir noticis līdzīgi, bet ir lietas, mērķi un idejas, kurām spēju atrast risinājumus un kas jau gadiem ir ieviesies kā neatņemama mana ikdienas sastāvdaļa. Lai kaut ko mainītu savos paradumos vai sasniegtu, ir jāmainās pašam un jāmaina sava ierastā uzvedība, ērtā komforta zona. Kādam pietiek ar gribasspēku, bet mani spēj motivēt pašdisciplīna un zināma rutīna. Jau vairākus gadus katra mana diena iesākas ar celšanos 5/6 no rīta, agrāk par mājiniekiem. Ikrīta rutīnā ietilpst elpošanas vingrinājumi ~10 min (Wim Hof metode), 20 min-1 stunda lasīšana un 8,5-10km nūjošana, kuras laikā tiek noklausīts kāds raidieraksts (podcasts). Ar katru gadu man nāk kāds jauns, pavisam neliels ieradums – 2020. gadā tā ir peldēšana, jo turpinu peldēt arī šobrīd, neskatoties uz to, ka līdz peldēšanas uzsākšanai man vienmēr bija auksti, sala rokas un kājas. Šobrīd fiziski esmu novērojusi uzlabojumus. Metu sev mazo izaicinājumu 2021. gadam – ik dienu atsvaidzināt angļu valodas zināšanas un lai ir 5 jauni vārdiņi katru dienu.

Lai ieviestu jaunus paradumus, ir vairākas metodes. Viena no tām ir laika plānošana, citam atbalsta vides meklēšana pie draugiem vai atrodot personīgo kouču. Un noteikti katram būs sava recepte, kuru var atrast tikai eksperimentējot. Bet viens ir noteikti – nav jāgaida Jauns gads, dzimšanas diena vai vēl kāds maģiskais datums, ikviens savu izvēli par virzību uz savu mērķu sasniegšanu, paradumu ieviešanu un jaunu prasmju ieguvi var sākt ar šo brīdi! Izvēle par izmaiņām ir tikai mūsu rokās.

Koučinga lietojums ikdienas sarunās

Thu, 19 Nov 2020 13:52:47 GMT

Koučinga zināšanas var lietot daudz un dažādos veidos – ikdienas sarunās ar kolēģiem un klientiem, padotajiem, pārrunās un sapulcēs.

Viss sākas ar veidu, kā mēs uzdodam jautājumu un kāds ir konkrētais nolūks, cik esam patiesi ieinteresēti un cik esam gatavi klausīties. Ja svarīgi, lai darbinieks vai klients ir atklātāks un gatavs iesaistīties sarunā,

uzdodam atvērtos jautājumus – kas, ko, kad, cik, kā utt. –, neiekļaujot kontekstu, savu vērtējumu un viedokli.

Ja nepieciešama ātra un tūlītēja atbilde, varam uzdot slēgtos jautājumus, kas atbild uz jā un nē.

Nākamais būtiskais aspekts, kā spējam sadzirdēt, ieklausīties otrā, pārjautāt, kā esam sapratuši viens otru un sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti. Bez verbālās komunikācijas daudz vairāk mums dažādus signālus nodos neverbālā komunikācija – pozas, mīmikas, žesti un kustības. Reizēm ieejot kādā telpā, kurā ir cilvēki, ar savām maņām spējam noteikt atmosfēru, kaut arī vēl neviens nav bildis kādus vārdus. Zināmā mērā mēs spējam sajust sistēmisku piesitienu.

Nozīme ir arī balss tonim un veidam, kā tiek uzdoti jautājumi. Bieži tas atspoguļo mūsu iekšējo attieksmi, nolūku, patiku un nepatiku, dažādas emocijas.
Sarunas noslēgumā vērts veikt īsu kopsavilkumu par būtiskāko sarunas gaitā, noteiktajiem uzdevumiem un iespējamajiem nākamajiem soļiem.
Atceramies pateikt patiesu paldies vai novēlējumu savam sarunas partnerim!

EBIT caur manu skatupunktu

Wed, 16 Sep 2020 12:52:47 GMT

Mēdz teikt, ka dzīvē nenotiek nejaušības, bet, pateicoties Armandam L., man bija iespēja klātienē apmeklēt vadītāju konferenci. Šķiet, kāds laiciņš no klātienē citas apmeklētas konferences ir jau pagājis, tāpēc ar patiesu interesi un degsmi devos uz to.

Galvenās frāzes, kuras palikušas prātā, ir NEW Normal un šodien neko nevar plānot ilgāk par divām trim nedēļām.

Anders Indset – kolorīts pasaules vadošais biznesa filozofs

1. “Never underestimate the power of a great story” – stāstīsim stāstus par sevi, uzņēmumu, mūsu izcelsmes saknēm, lai ir ko nodot sabiedrībai, nākamajām paaudzēm. BET ir jāatrod pareizais veids, kā to stāstīt, visiem vienāda pieeja nederēs. Šī frāze man liek aizdomāties par sevi un stāstiem. Šķiet, ja ļoti vēlos, es varu uzburt stāstu. Manā pieredzes bagāžā ir arī bijis gida darbs, kas vislielākajā mērā bijusi stāstu stāstīšana, bet, lai to varētu darīt, apakšā ir padziļināta interese, izzināšana, sarunas ar viediem cilvēkiem un pārbaudīšana praksē.
2. “Change is inovation” – pārmaiņas ir neizbēgams process, ar kuru ik dienu mums nākas saskarties.

Pārmaiņas ir arī mūsu iekšējie procesi. Tas palīdz mums uz lietām paskatīties ar citu perspektīvu.
3. “The simple art of asking questions can change your life” – šis teikums vislielākā mērā sasaucas ar koučingu. Reizēm pietiek ar vienu pareizi uzdotu jautājumu, lai klientam pavērtos jauns redzējums, idejas un viss notiku paātrinājumā.
4. “What you will do different tomorrow” – dziļi filozofisks jautājums, kas liek domāt, jo, tikai darot kaut ko citādāk, var notikt pārmaiņas.
5. “Little big thinks” – vienkāršība, mazie solīši un darīšana ir virzība uz priekšu.

Anna Celmiņa – stratēģiskā konsultante

1. “Neziņa ir izturība” – esam nonākuši laikā, kad nevaram paredzēt, plānot ilgāku laika periodu uz priekšu. Ikvienam jāmāk pielāgoties, transformēties un būt radošam. Šķiet, ka man tīk zināmā mērā neziņa, jo tas veicina manu domāšanu, radošumu un spontanitāti.

Greg Mather

1. “How manu people have a deal to changing a time?” – šis teikums man asociējas ar katra indivīda paradumu maiņu, laika plānošanu un tā ieviešanu realitātē.

Pārsla Baško

1. “Ieguldītais laiks nav = ar produktivitāti” – ir jāvērtē sasniegtais rezultāts darba vidē, nevis pavadītais laiks. Vistiešākajā mērā šis teiciens būtu attiecināms uz mani. Jo, safokusējoties un saplānojot laiku, tu spēj būt produktīvāks un izdarīt krietni vairāk. Tikai jautājums ir par gribu un prioritātēm.

Normunds Staņēvičs – Food Union vadītājs

1. “Mēs būsim gatavi pieņem tikai to, kam mēs paši esam gatavi” – stāsts par katra iekšējo spēli un arī uzņēmuma vadītāju ticību sev un saviem darbiniekiem.
2. “Jāuzticas un jādod lielāka brīvība.”
3. “Krīze iemāca mums, kā pašiem labāk sadzīvot ar sevi” – šķiet, ka šis ir visgrūtākais, sadzīvot ar sevi – savām domām, savām bailēm, savu ticību sev.

Jānis Janovskis – iedvesmotājs

1. “Izvēle ir jebkurā situācijā” – tik tiešām mēs paši izdarām savas izvēlēs ik uz soļa, bet bieži mēs pieņemam citu izvēles, savējās atstājot novārtā.
2. “Lai kaut ko noskaidrotu, ir jāuzdod jautājumi” – jautājumi, jautājumi un vēlreiz jautājumi, tik svarīgi ir saprast veidu, kā mēs uzdodam jautājumus un cik ļoti spējam ieklausīties pretējā pusē.
3. “Kā mēs domājam, tādi mēs esam un tā arī spējam kontaktēties” – bieži vien mūsu iekšējā spēle atspoguļo mūsu ārējos notikumus.

Mats Alvesson

1. “Smartness are the key” – neviens mums nevar atņemt zināšanas. Tam ir jābūt kā nepārtrauktam procesam – dzinulim. Manī tas noteikti mīt – dzirdēt dažādus viedo stāstījumus, daudz lasīt, redzēt un pārbaudīt praksē.
2. “Move outside the frame” – kāpsim ārā no savas komforta zonas.
3. “Functional stupidity” – tik ļoti mēs dzīvojam savās kastītēs, birokrātijās, pieņēmumos, stereotipos, ka baidāmies kaut ko mainīt. Ir jākāpj ārā un jāskatās plašāk.

Gerd Leonhard – futūrists

1. “The future is a mindset, not a time-frame” – mainīt savu domāšanu varam, paplašinot savu redzeslauku, regulāri tiecoties pēc jaunām zināšanām, ar ziņkārību un zinātkāri interesējoties par jauno visapkārt.
2. “Too much of good things can be very bad things” – parāk daudz labais var pārvērsties par rutīnu, kad mēs vairs nenovērtējam, vai mūsu prasības aug.
3. “10% on your time must be thinking of future” – noteikti svarīga ir katra nākotne, bet kādā kontekstā mēs par to domājam.

Constantinos Markides

1. “Give people something positive to make a change” – it kā tik vienkārši, bet tajā pašā laikā grūti. Mēs pārāk maz dalāmies ar patiesi pozitīviem vārdiem, novērojumiem un pateicībām. Arī man vēl tāls ceļš ejams, šo mācoties, bet maziem solīšiem es to varu izdarīt aizvien vairāk.

Maija Kūle – filozofe

1. “Kritiskā domāšana ir domāšana” – ikkatrs cilvēks domā, un domas visbiežāk ap 80% atkārtojas. Tas ir arī jautājums, cik mēs paši savām domām pieejam kritiski. Vai analizējam faktus vai ļaujamies emocijām?
2. “Domāt traucē baudas” – šķiet, ka 21. gadsimtā baudas un vilinājumi mums ir uz katra soļa. Tie ir kā šķēršļi, kas nepārtraukti jāpārvar. Un dažreiz mēs tajos uzkavējamies pārāk ilgi.
3. “Kritika ir savu robežu apzināšanās” – arī spēja uztvert kritiku un pateikt par to paldies ir jāmācās. Konstruktīva kritika var mums daudz dod, pat ja tā ir pārāk sāpīga.

Andis Arnicāns

1. “Mazāk ir vairāk” – šis stāsts ir par lietām tev apkārt, par minimālismu. Arī šis būtu pamazām jāieliek dienas rutīnā, trīsreiz pārdomājot, vai tev tiešām tas ir nepieciešams.

Māris Simanovičš

1. “Mēs varam pārstrādāt teju visu, izņemot laiku” – laika resurss, jā tas tik dodas uz priekšu un cik lietderīgi spējam to izmantot. Šķiet, ka vienmēr ir veids, kā to padarīt efektīvāk. Viennozīmīgi tā ir plānošana, disciplīna un redzējums, uz kuru tiekties.
2. “Telefons ir kļuvis par 21. gadsimta lielāko laika atkritumu” – atliek vien piekrist šim apgalvojumam. Mēs tajā saliekam tik daudz, valstot un nepārtraukti glaudot, ka aizmirstam par citām vērtībām.

Ceļš līdz koučingam

Thu, 03 Sep 2020 15:33:48 GMT

Mana pirmā saskare ar koučingu bija pirms pieciem gadiem, kad māsa Daina Ramata uzaicināja būt vienai no dalībniecēm pilotgrupā viņas vadītajā programmā “3D bizness koučingā”. No tā brīža bez koučinga instrumentiem kabatā ikdiena nav bijusi iedomājama. Pamazām tas ir atraisījis un devis iespēju izplest spārnus manam potenciālam koučinga jomā. Viennozīmīgi, esmu mainījusies, augusi, pilnveidojusies, iekļuvusi azartā un lietoju to ikdienā savai izaugsmei un darbā ar klientiem.

Un šī mājaslapa ir pirmais lielākais solis, lai sāktu dalīties ar savām zināšanām un aizslēgtu durvis priekšā savām bailēm un sāktu rīkoties. Kur šis ceļš aizvedīs – laiks rādīs. Laiks doties uz priekšu!