Koučinga lietojums ikdienas sarunās
Koučinga zināšanas var lietot daudz un dažādos veidos – ikdienas sarunās ar kolēģiem un klientiem, padotajiem, pārrunās un sapulcēs.
Viss sākas ar veidu, kā mēs uzdodam jautājumu un kāds ir konkrētais nolūks, cik esam patiesi ieinteresēti un cik esam gatavi klausīties. Ja svarīgi, lai darbinieks vai klients ir atklātāks un gatavs iesaistīties sarunā,
uzdodam atvērtos jautājumus – kas, ko, kad, cik, kā utt. –, neiekļaujot kontekstu, savu vērtējumu un viedokli.
Ja nepieciešama ātra un tūlītēja atbilde, varam uzdot slēgtos jautājumus, kas atbild uz jā un nē.
Nākamais būtiskais aspekts, kā spējam sadzirdēt, ieklausīties otrā, pārjautāt, kā esam sapratuši viens otru un sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti. Bez verbālās komunikācijas daudz vairāk mums dažādus signālus nodos neverbālā komunikācija – pozas, mīmikas, žesti un kustības. Reizēm ieejot kādā telpā, kurā ir cilvēki, ar savām maņām spējam noteikt atmosfēru, kaut arī vēl neviens nav bildis kādus vārdus. Zināmā mērā mēs spējam sajust sistēmisku piesitienu.
Nozīme ir arī balss tonim un veidam, kā tiek uzdoti jautājumi. Bieži tas atspoguļo mūsu iekšējo attieksmi, nolūku, patiku un nepatiku, dažādas emocijas.
Sarunas noslēgumā vērts veikt īsu kopsavilkumu par būtiskāko sarunas gaitā, noteiktajiem uzdevumiem un iespējamajiem nākamajiem soļiem.
Atceramies pateikt patiesu paldies vai novēlējumu savam sarunas partnerim!
