Personības attīstība, biznesa, sistemātiskie sakārtojumi un komandas koučings
Blog Layout
Ceļš līdz koučingam
Agnese Ramata • sept. 03, 2020
Mana pirmā saskare ar koučingu bija pirms pieciem gadiem, kad māsa Daina Ramata uzaicināja būt vienai no dalībniecēm pilotgrupā viņas vadītajā programmā “3D bizness koučingā”. No tā brīža bez koučinga instrumentiem kabatā ikdiena nav bijusi iedomājama. Pamazām tas ir atraisījis un devis iespēju izplest spārnus manam potenciālam koučinga jomā. Viennozīmīgi, esmu mainījusies, augusi, pilnveidojusies, iekļuvusi azartā un lietoju to ikdienā savai izaugsmei un darbā ar klientiem.
Un šī mājaslapa ir pirmais lielākais solis, lai sāktu dalīties ar savām zināšanām un aizslēgtu durvis priekšā savām bailēm un sāktu rīkoties. Kur šis ceļš aizvedīs – laiks rādīs. Laiks doties uz priekšu!
Skola kā sistēmu sistēma
Paškoučings ir sevis izaugsmes veicināšana caur iekšējo gudrību. Tas ietver gan mērķu izvirzīšanu, gan personīgo mērījumu ieviešanu, gan laika plānošanu un vēl daudz citas lietas. Mums katrā ir gana daudz resursu, lai rastu atbildes uz daudziem jautājumiem un risinājumiem. Rast iekšējas atbildes un atziņas iespējams, dodoties pārgājienos vienatnē. Daba ir lielisks resurss, lai sakārtotu savu iekšējo pasauli, vērtības, rastu atbildes uz kādu neatbildētu jautājumu un atgūtu spēkus. Dodoties garākos pārgājienos, katram ir iespēja atrast citus skatpunktus, ieraudzīt sev svarīgas metaforas vai atgādinājumus. Piemēram, tu vari sastapties ar dažnedažādiem šķēršļiem - baļķi pāri takai, purva slīkšņu, biezokni vai grāvi. Un šādi var vilkt paralēles ar saviem iekšējiem vai ārējiem šķēršļiem un paskatīties, kā mēdz parasti tos pārvarēt. Vai tu pa tiešo dodies šķērslī, neskatoties uz neko citu un neizvērtējot to? Vai tu, ieraugot šķērsli, pagriezies un dodies atpakaļ? Vai tu meklē dažnedažādus apkārtceļus, tā pagarinot ceļu līdz mērķim, ko vēlējies sasniegt? Iespējams, ka var atrast kādus citus vainīgos, kāpēc ir šķērslis? Pārgājiena laikā var atrast situācijas, kuras atkārtojas, līdzīgi arī dzīvē ar mūsu lēmumiem, cik mēs tās analizējam un mainām kaut ko savā rīcībā un uzvedībā? Kāds izvēlēsies iet tikai pa skaistu un gludu taciņu? Vai tas sasaucas ar dzīvi, kad izvēlamies īstermiņā iet vieglāko ceļu, bet ilgtermiņā tas nedos cerēto?
Kādam ikviens gads sākas ar dziesmas vārdiem “Katru gad’ no jauna”, bet realitātē nekas nemainās – viss norit pa ierastiem pieraduma ceļiem, būšanu savā komforta zonā. Kāds izvirza jaunus mērķus un apņemšanās, bet tie pēc salīdzinoši īsa laika kaut kā nemanot izirst viens pēc otra. Reizēm ar mani ir noticis līdzīgi, bet ir lietas, mērķi un idejas, kurām spēju atrast risinājumus un kas jau gadiem ir ieviesies kā neatņemama mana ikdienas sastāvdaļa. Lai kaut ko mainītu savos paradumos vai sasniegtu, ir jāmainās pašam un jāmaina sava ierastā uzvedība, ērtā komforta zona. Kādam pietiek ar gribasspēku, bet mani spēj motivēt pašdisciplīna un zināma rutīna. Jau vairākus gadus katra mana diena iesākas ar celšanos 5/6 no rīta, agrāk par mājiniekiem. Ikrīta rutīnā ietilpst elpošanas vingrinājumi ~10 min (Wim Hof metode), 20 min-1 stunda lasīšana un 8,5-10km nūjošana, kuras laikā tiek noklausīts kāds raidieraksts (podcasts). Ar katru gadu man nāk kāds jauns, pavisam neliels ieradums – 2020. gadā tā ir peldēšana, jo turpinu peldēt arī šobrīd, neskatoties uz to, ka līdz peldēšanas uzsākšanai man vienmēr bija auksti, sala rokas un kājas. Šobrīd fiziski esmu novērojusi uzlabojumus. Metu sev mazo izaicinājumu 2021. gadam – ik dienu atsvaidzināt angļu valodas zināšanas un lai ir 5 jauni vārdiņi katru dienu.
