Personības attīstība, biznesa, sistemātiskie sakārtojumi un komandas koučings

Blog Layout

Sistēmisks skats caur skolotājas skatpunktu

Agnese Ramata • janv. 02, 2022

Skola kā sistēmu sistēma

2021.gadā metu jaunus izaicinājumus sev, uzsākot darbu kā vienai no Mācītspēks skolotājām. Pavadot pirmo pusgadu skolā jeb sistēmu sistēmā, esmu saskatījusi virkni ar dažādām sistēmām saistītus notikumus, kuri viens pēc otra ietekmē gan skolotājus, gan skolēnus. Šis būs mans subjektīvais redzējums, zinot dažādas ietekmes  un sakarības dažādās sistēmās. Ikvienā sistēmā mēs nokļūstam kāda iemesla dēļ, izņemot savu izcelsmes ģimeni - tajā mēs piedzimstam un būsim visu savu dzīvi. Par savu nonākšanu šajā sistēmā ir dažas versijas, bet par tām varbūt kādā citā reizē. Bet vienu zinu noteikti - šī sistēma prasa no man ļoti lielu spēku.


Ikvienā sistēmā ir būtiska kārtība un katram būtu jābūt savā vietā, bet diemžēl realitātē ir pavisam cita aina. Ja paskatāmies uz izglītības sistēmu, tad augstākā sistēma ir valsts izglītības sistēma - likumdošana, noteikumi, normas, ministrs un ministrija utt. Šķiet, ka šajā sistēmā daudz kas klibo jau ilgāku laiku un šobrīd ir milzīgs haoss. Ja augstākajā sistēmas posmā kaut kas neiet, tad viss atspoguļosies arī pārējos sistēmas posmos - un to labi var redzēt skolotāju trūkumā, skolotāju noskaņojumā, skolotāju izdegšanā.


Nākamais izglītības sistēmas posms ir pašvaldība ar tās izglītības pārvaldēm. Atklāts jautājums, kas nosaka lietu kārtību šajā atbildības līmenī un cik svarīgs un nozīmīgs ir izglītības jautājums pēc būtības? Arī tajās pēc novadu reformas notiek pārmaiņas, apvienošanās, likvidēšana, jauni noteikumi, kārtība utt., tas viss ietekmē nākamos sistēmas posmus. Arī šajā posmā reizēm ir neziņa, neskaidrība, bailes un pārpratumi.


Pēc tam seko pati skola, kurā pašā kā dzīvā organismā ir vairāki sistēmiski līmeņi - vadība, esošie un bijušie skolotāji, esošie un bijušie skolēni, vecāki, varbūt kādām skolām ir atbalsta organizācijas, piemēram, biedrības. Noteikti būtiska ir skolas izcelsmes vēsture no pašiem tās pirmsākumiem, dibinātājiem, direktoriem un citām ietekmēm un pārmaiņām laiku lokos - tas viss ietekmē skolas dažādos notikumus arī no šodienas skatpunkta. Retorisks jautājums - cik no skolā strādājošiem un tiem, kas mācās zina skolas izcelsmes vēsturi? Nereti ienākot jaunam skolotājam skolā, par to piemirst izstāstīt un iepazīstināt.


Būtiska ietekme uz visas skolas sistēmu ir vadībai. Vadības nostāja, attieksmes un darbības būs kā spogulis citām darbībām un notikumiem skolas dzīvē.


Nākamais līmenis skolas sistēmā ir skolotāji. Ieteikums skolas vadībām, uzņemot jaunos skolotājus, sagatavot tādu kā iepazīšanās paketi - vispirms iepazīstināt ar vadību, skolas telpām/teritoriju un visiem kolēģiem. Svarīgi, lai tas nav formāli, bet no sirds - ar sarunām un stāstiem. Vienā no savām darbavietām esmu piedzīvojusi šādu praksi, tas atstāj pozitīvus nospiedumus visu to laiku, kamēr Tu strādā šajā organizācijā, un ir sajūta, ka esi gaidīts organizācijā. Ideāli, ja uzsākot skolas gaitas, jaunajam skolotājam ir formālie un neformālie mentori. Svarīgi iepazīstināt ar mazām un lielām tradīcijām.

Skolas sistēmā vienmēr paliek arī skolotāji, kas ir aizgājuši, nozīmīgi ir viņus atcerēties, pateikt paldies un pieminēt.


Bieži skolām ir izstrādātas vīzijas, vērtības, vai tās ir patiesais jeb tikai uz papīra uzrakstītas var redzēt realitātē. Ar vērtībām jārunā ar jauno skolotāju, norādot, kā tieši tās tiek ieviestas dzīvē - prakse un piemēri. Savukārt, ja kaut viena no vērtībām būs arī Jaunā skolotāja personīgā vērtība, tad tas varbūt kopīgs un ilglaicīgs ceļš kopīgā sadarbībā.


Visvairāk skolu sistēmas ietekmi jūt skolotāji, it īpaši klases audzinātāji, kas ir kā saskares punkts daudzām citām sistēmām. Nozīmīgs ir dažāda atbalsts viņiem - formālas un neformālas sarunas, draudzīgs plecs vai padomdevējs, tas ļoti nepieciešams Jaunajam skolotājam.               


Visbeidzot klase un skolēni kā sistēma. Skolēniem izglītības posmā nākas saskarties ar daudz un dažādām pārmaiņām, bet viens no būtiskiem novērojumiem ir, kādi tiks ielikti pamati skolēna un klases sistēmā pašā sākumā, tas atspoguļosies turpmākajos skolas gados. Līdz ar ko pirmās skolotājas ieliek pamatus klases sadarbībā, uzvedībā, norādot robežas, saliedējot vai tieši pretēji radot kādu spriedzi.  Vadībai un atbalsta personālam būtu jābūt cieši klāt un zinošiem, kas notiek sākumposmā, domājot par nākotni un konkrētās klases izaugsmi.  Ja būs pieļautas kādas sistēmiskas kļūdas pirmajā klasē, tas atspoguļojas visu turpmāko izglītības posmu. Ikviens skolēns ir klases sistēmas daļa, līdz ar to no skolotāju puses pret ikkatru jāattiecas un jāsarunājas kā līdzvērtīgu personību,  Klase ir kā vienots organisms, un ikvienam skolotājam ir būtiska loma, ienākot kādam jaunam skolēnam - kā tas tiek iekļauts klases sistēmā, kā iepazīstināts ar klases tradīcijām, kā tiek atvēlēta viņam sava vieta. Ja tas nenotiks, tad klasē var būt gan konflikti, gan izstumšanas draudu iespējamība. Būtiski ir pateikt paldies arī tiem bērniem, kas dažādu iemeslu dēļ atstāj klasi.

       

Mainoties klases audzinātājiem būtiski pateikt paldies iepriekšējiem audzinātājiem, lai var doties tālāk un veidot jaunu sadarbību kopā.


Pēdējā sistēmām, kas ietekmē skolu, skolēnus ir vecāki. Par gatavību iesaistītie, atbalstīt bērnus vai tieši pretēji. Nereti ir vecāki, kas vēlas visu kontrolēt, visu zina, kā jābūt labāk vai arī par visu ir negatīvi noskaņoti. Ir vecāki kā atbalsts skolai un konkrētai klasei. Vecāku un ģimenes noskaņu pret skolu, klašu sistēmā atspoguļo bērni, ko var novērot uzvedībā, vārdiskā komunikācijā un citās attieksmēs.


Mēs katrs esam daļa no daudz un dažādām sistēmām, bet kā katrā no tām jūtamies, ir atkarīgs no daudz un dažādām likumsakarībām, ietekmēm, notikumiem, pieredzēm un arī no savas ģimenes izcelsmes sistēmām. Arī turpmāk veikšu novērojums gan izglītības, gan arī citās sistēmās.









komandas koučs, sistemātiskais koučings, problēmjautājumi, darbinieka attīstība, karjeras attīstība
Autors Agnese Ramata 18 maijs, 2021
Paškoučings ir sevis izaugsmes veicināšana caur iekšējo gudrību. Tas ietver gan mērķu izvirzīšanu, gan personīgo mērījumu ieviešanu, gan laika plānošanu un vēl daudz citas lietas. Mums katrā ir gana daudz resursu, lai rastu atbildes uz daudziem jautājumiem un risinājumiem. Rast iekšējas atbildes un atziņas iespējams, dodoties pārgājienos vienatnē. Daba ir lielisks resurss, lai sakārtotu savu iekšējo pasauli, vērtības, rastu atbildes uz kādu neatbildētu jautājumu un atgūtu spēkus. Dodoties garākos pārgājienos, katram ir iespēja atrast citus skatpunktus, ieraudzīt sev svarīgas metaforas vai atgādinājumus. Piemēram, tu vari sastapties ar dažnedažādiem šķēršļiem - baļķi pāri takai, purva slīkšņu, biezokni vai grāvi. Un šādi var vilkt paralēles ar saviem iekšējiem vai ārējiem šķēršļiem un paskatīties, kā mēdz parasti tos pārvarēt. Vai tu pa tiešo dodies šķērslī, neskatoties uz neko citu un neizvērtējot to? Vai tu, ieraugot šķērsli, pagriezies un dodies atpakaļ? Vai tu meklē dažnedažādus apkārtceļus, tā pagarinot ceļu līdz mērķim, ko vēlējies sasniegt? Iespējams, ka var atrast kādus citus vainīgos, kāpēc ir šķērslis? Pārgājiena laikā var atrast situācijas, kuras atkārtojas, līdzīgi arī dzīvē ar mūsu lēmumiem, cik mēs tās analizējam un mainām kaut ko savā rīcībā un uzvedībā? Kāds izvēlēsies iet tikai pa skaistu un gludu taciņu? Vai tas sasaucas ar dzīvi, kad izvēlamies īstermiņā iet vieglāko ceļu, bet ilgtermiņā tas nedos cerēto?
pārmaiņas, karjera, attīstība, mērķi, ģimenes dzīve
Autors Agnese Ramata 01 janv., 2021
Kādam ikviens gads sākas ar dziesmas vārdiem “Katru gad’ no jauna”, bet realitātē nekas nemainās – viss norit pa ierastiem pieraduma ceļiem, būšanu savā komforta zonā. Kāds izvirza jaunus mērķus un apņemšanās, bet tie pēc salīdzinoši īsa laika kaut kā nemanot izirst viens pēc otra. Reizēm ar mani ir noticis līdzīgi, bet ir lietas, mērķi un idejas, kurām spēju atrast risinājumus un kas jau gadiem ir ieviesies kā neatņemama mana ikdienas sastāvdaļa. Lai kaut ko mainītu savos paradumos vai sasniegtu, ir jāmainās pašam un jāmaina sava ierastā uzvedība, ērtā komforta zona. Kādam pietiek ar gribasspēku, bet mani spēj motivēt pašdisciplīna un zināma rutīna. Jau vairākus gadus katra mana diena iesākas ar celšanos 5/6 no rīta, agrāk par mājiniekiem. Ikrīta rutīnā ietilpst elpošanas vingrinājumi ~10 min (Wim Hof metode), 20 min-1 stunda lasīšana un 8,5-10km nūjošana, kuras laikā tiek noklausīts kāds raidieraksts (podcasts). Ar katru gadu man nāk kāds jauns, pavisam neliels ieradums – 2020. gadā tā ir peldēšana, jo turpinu peldēt arī šobrīd, neskatoties uz to, ka līdz peldēšanas uzsākšanai man vienmēr bija auksti, sala rokas un kājas. Šobrīd fiziski esmu novērojusi uzlabojumus. Metu sev mazo izaicinājumu 2021. gadam – ik dienu atsvaidzināt angļu valodas zināšanas un lai ir 5 jauni vārdiņi katru dienu.
sasniegt pārmaiņas, karjera, karjeras attīstība, ko darīt ar dzīvi? Kā sasniegt mērķus?
Autors Agnese Ramata 19 nov., 2020
Koučinga zināšanas var lietot daudz un dažādos veidos – ikdienas sarunās ar kolēģiem un klientiem, padotajiem, pārrunās un sapulcēs.  Viss sākas ar veidu, kā mēs uzdodam jautājumu un kāds ir konkrētais nolūks, cik esam patiesi ieinteresēti un cik esam gatavi klausīties. Ja svarīgi, lai darbinieks vai klients ir atklātāks un gatavs iesaistīties sarunā, uzdodam atvērtos jautājumus – kas, ko, kad, cik, kā utt. –, neiekļaujot kontekstu, savu vērtējumu un viedokli. Ja nepieciešama ātra un tūlītēja atbilde, varam uzdot slēgtos jautājumus, kas atbild uz jā un nē.
Share by: