Personības attīstība, biznesa, sistemātiskie sakārtojumi un komandas koučings

Blog Layout

Koučinga lietojums ikdienas sarunās

Agnese Ramata • nov. 19, 2020

Koučinga zināšanas var lietot daudz un dažādos veidos – ikdienas sarunās ar kolēģiem un klientiem, padotajiem, pārrunās un sapulcēs.


Viss sākas ar veidu, kā mēs uzdodam jautājumu un kāds ir konkrētais nolūks, cik esam patiesi ieinteresēti un cik esam gatavi klausīties. Ja svarīgi, lai darbinieks vai klients ir atklātāks un gatavs iesaistīties sarunā,

uzdodam atvērtos jautājumus – kas, ko, kad, cik, kā utt. –, neiekļaujot kontekstu, savu vērtējumu un viedokli.

Ja nepieciešama ātra un tūlītēja atbilde, varam uzdot slēgtos jautājumus, kas atbild uz jā un nē.

Nākamais būtiskais aspekts, kā spējam sadzirdēt, ieklausīties otrā, pārjautāt, kā esam sapratuši viens otru un sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti. Bez verbālās komunikācijas daudz vairāk mums dažādus signālus nodos neverbālā komunikācija – pozas, mīmikas, žesti un kustības. Reizēm ieejot kādā telpā, kurā ir cilvēki, ar savām maņām spējam noteikt atmosfēru, kaut arī vēl neviens nav bildis kādus vārdus. Zināmā mērā mēs spējam sajust sistēmisku piesitienu.

Nozīme ir arī balss tonim un veidam, kā tiek uzdoti jautājumi. Bieži tas atspoguļo mūsu iekšējo attieksmi, nolūku, patiku un nepatiku, dažādas emocijas.
Sarunas noslēgumā vērts veikt īsu kopsavilkumu par būtiskāko sarunas gaitā, noteiktajiem uzdevumiem un iespējamajiem nākamajiem soļiem.
Atceramies pateikt patiesu paldies vai novēlējumu savam sarunas partnerim!

Autors Agnese Ramata 02 janv., 2022
Skola kā sistēmu sistēma
komandas koučs, sistemātiskais koučings, problēmjautājumi, darbinieka attīstība, karjeras attīstība
Autors Agnese Ramata 18 maijs, 2021
Paškoučings ir sevis izaugsmes veicināšana caur iekšējo gudrību. Tas ietver gan mērķu izvirzīšanu, gan personīgo mērījumu ieviešanu, gan laika plānošanu un vēl daudz citas lietas. Mums katrā ir gana daudz resursu, lai rastu atbildes uz daudziem jautājumiem un risinājumiem. Rast iekšējas atbildes un atziņas iespējams, dodoties pārgājienos vienatnē. Daba ir lielisks resurss, lai sakārtotu savu iekšējo pasauli, vērtības, rastu atbildes uz kādu neatbildētu jautājumu un atgūtu spēkus. Dodoties garākos pārgājienos, katram ir iespēja atrast citus skatpunktus, ieraudzīt sev svarīgas metaforas vai atgādinājumus. Piemēram, tu vari sastapties ar dažnedažādiem šķēršļiem - baļķi pāri takai, purva slīkšņu, biezokni vai grāvi. Un šādi var vilkt paralēles ar saviem iekšējiem vai ārējiem šķēršļiem un paskatīties, kā mēdz parasti tos pārvarēt. Vai tu pa tiešo dodies šķērslī, neskatoties uz neko citu un neizvērtējot to? Vai tu, ieraugot šķērsli, pagriezies un dodies atpakaļ? Vai tu meklē dažnedažādus apkārtceļus, tā pagarinot ceļu līdz mērķim, ko vēlējies sasniegt? Iespējams, ka var atrast kādus citus vainīgos, kāpēc ir šķērslis? Pārgājiena laikā var atrast situācijas, kuras atkārtojas, līdzīgi arī dzīvē ar mūsu lēmumiem, cik mēs tās analizējam un mainām kaut ko savā rīcībā un uzvedībā? Kāds izvēlēsies iet tikai pa skaistu un gludu taciņu? Vai tas sasaucas ar dzīvi, kad izvēlamies īstermiņā iet vieglāko ceļu, bet ilgtermiņā tas nedos cerēto?
pārmaiņas, karjera, attīstība, mērķi, ģimenes dzīve
Autors Agnese Ramata 01 janv., 2021
Kādam ikviens gads sākas ar dziesmas vārdiem “Katru gad’ no jauna”, bet realitātē nekas nemainās – viss norit pa ierastiem pieraduma ceļiem, būšanu savā komforta zonā. Kāds izvirza jaunus mērķus un apņemšanās, bet tie pēc salīdzinoši īsa laika kaut kā nemanot izirst viens pēc otra. Reizēm ar mani ir noticis līdzīgi, bet ir lietas, mērķi un idejas, kurām spēju atrast risinājumus un kas jau gadiem ir ieviesies kā neatņemama mana ikdienas sastāvdaļa. Lai kaut ko mainītu savos paradumos vai sasniegtu, ir jāmainās pašam un jāmaina sava ierastā uzvedība, ērtā komforta zona. Kādam pietiek ar gribasspēku, bet mani spēj motivēt pašdisciplīna un zināma rutīna. Jau vairākus gadus katra mana diena iesākas ar celšanos 5/6 no rīta, agrāk par mājiniekiem. Ikrīta rutīnā ietilpst elpošanas vingrinājumi ~10 min (Wim Hof metode), 20 min-1 stunda lasīšana un 8,5-10km nūjošana, kuras laikā tiek noklausīts kāds raidieraksts (podcasts). Ar katru gadu man nāk kāds jauns, pavisam neliels ieradums – 2020. gadā tā ir peldēšana, jo turpinu peldēt arī šobrīd, neskatoties uz to, ka līdz peldēšanas uzsākšanai man vienmēr bija auksti, sala rokas un kājas. Šobrīd fiziski esmu novērojusi uzlabojumus. Metu sev mazo izaicinājumu 2021. gadam – ik dienu atsvaidzināt angļu valodas zināšanas un lai ir 5 jauni vārdiņi katru dienu.
Share by: